Bezmiegs, parazīti un citas laulības īpatnības
Sveiki, draugi!
Šodien mēs aplūkosim tēmu, kas nav īpaši ierasts sarunu temats. Taču man šķiet, ka te nav, par ko kautrēties - ikvienam mājās ir tualete, mēs visi ķemmējam matus (protams, izņemot manu dēlu), un ikvienam no mums ir dažādas saslimšanas.
Varu derēt, ka jums ir bijuši tārpi (un dažiem tie, iespējams, ir arī tagad).
Jā, es beidzot pateicu šausmīgo vārdu "tārpi".
Un tagad es jums izstāstīšu šausmīgu stāstu.
Pirms pāri gadiem, kad mūsu meita sāka pieaugt, mēs nopirkām māju - trīs guļamistabas, dzīvojamā istaba un liela ēdamistaba. Iegādājāmies suni, nopirkām labāku mašīnu - es beidzot jutos, ka esmu kļuvusi par īstu dāmu.
Taču kopā ar augstāku pašnovērtējumu un arī apmierinājumu par dzīvi ieradās arī jaunas rūpes - es sāku uztraukties ne tikai par vīru un bērniem, bet arī par mūsu māju, jaunajām mēbelēm un kontu bankā. Vārdu sakot, es biju noraizējusies par pilnīgi visu. Turklāt, lai nodrošinātu ģimeni, mēs abi strādājām kā zirgi - jo rēķini nepārstāja pienākt, un bērni auga ātrāk, nekā bijām gaidījuši. Jaunu apavu pirkšana dēlam kļuva par gandrīz vai manu ikdienu.
Sešu mēnešu laikā no laimīgas un mierīgas māmiņas es pārvērtos nogurušā, histēriskā sievietē, kura strostēja savu vīru pie mazākās izdevības, un devās gulēt trijos no rīta. Netīrie trauki, netīrā veļa, darba lietas paņēma pārāk daudz laika... Man šķiet, es pat varu neturpināt, jūs šo visu zināt tikpat labi, kā es.
Situācija nemainījās, un pamazām es vairs nespēju atpazīt sevi spogulī. Protams, es nepārstāju krāsoties vai mazgāt matus. Es izskatījos kā parasti, taču iekšēji jutos kā monstrs. Viss, ko vēlējos, ir izgulēties, kliegt uz cilvēkiem, sist traukus un raudāt vannas istabā. Es pat atsāku smēķēt - ik dienu es apstājos uz tilta pa ceļam uz mājām un izpīpēju cigareti, truli skatoties upē.
Vienā brīdī man palika bail - es taču biju normāla, veselīga un spēcīga sieviete, kā es to visu pazaudēju? Kāpēc man pēkšņi bija palicis tik grūti piecelties no rītiem, kāpēc es nepārtraukti gribēju pinkšķēt un štopēt kūkas, it kā man būtu iestājies bezgalīgs PMS? Āda kļuva sausa, mati šķēlās un zaudēja mirdzumu - bēdīgs skats uz bēdīgu sievieti, kas arvien ātrāk noveco (kaut arī man vēl nebija pat 35).
Protams, pirmais, ko sāku darīt - sāku lasīt interneta forumus, kur izmisušas un nogurušas mammas kā es dalījās savos stāstos. Visas kā viena ieteica man pārbaudīt vairogdziedzeri, dzert vairāk C vitamīna, pavadīt vairāk laika svaigā gaisā un neaizmirst par fiziskām nodarbēm. Viņas pilnīgā nopietnībā izgudroja velosipēdu no jauna - kurš gan mūsdienās nedzer vitamīnus vai nesporto? No medicīniskā skatu punkta es biju perfekti veselīga. Iemesls slēpās kaut kur citur.
Un es to atradu! Iemesls bija manī iekšā.
UZZINI VAIRĀK PAR PARAZĪTIEM
Es jūs nenogarlaikošu ar detaļām, vien pastāstīšu, ka viens no medicīnas foruma apmeklētājiem man ieteica pārbaudīt ne tikai vairogdziedzeri un cukura līmeni asinīs, bet arī iespējamu helmintu, t.i., tārpu klātbūtni organismā. To parazītu, kas dzīvo cilvēka ķermenī.
Tā arī izdarīju.
Kā jau droši vien uzminējāt, es tos atradu. Bet man šķiet, ka jūs nezināt - man bija īsts nervu sabrukums slimnīcas autostāvvietā. Tik daudz kas iegūts jaunajā dzīvē - jauna māja un jauna mašīna, un tagad - tārpi! It kā es būtu kaut kāda klaidonīga žūpa!
Ārst mani nomierināja, viņš pastāstīja, ka tas ir ārstējams, ka no visu veidu parazītiem iespējams atbrīvoties nedēļas laikā. Tad viņš man izrakstīja kaudzi medikamentu un aizsūtīja mani mājās.
Es tos vienkārši nelietoju. Neatceros, vai esmu minējusi, taču pēc profesionālās izglītības esmu ķīmiķe, līdz ar to pirmais, ko darīju - izlasīju zāļu sastāvu. Medikamenti, ko ārsts man izrakstīja, saturēja smago metālu sāļus, svinu un kaut kādus dīvainus biezinātājus. Kāda velna pēc būtu jāliek biezinātāji līdzeklī, kas paredzēts parazītu likvidēšanai?
Man palīdzēja tas pats forums - lietotāji dalījās ar dažādām augu novārījumu receptēm, kas palīdzot izvadīt tās pretīgās radības no ķermeņa. Mūsu rajonā ir aptuveni viens koks uz kvadrātkilometru, un atrast visas nepieciešamās sastāvdaļas tirgū bija praktiski neiespējamā misija. Es biju tuvu tam, lai padotos, jo zināju, ka mans ķermenis ir pilns ar tārpu miriādēm, taču es nevaru viņus nobeigt, ja nenogalinu vai vismaz kārtīgi nesaindēju sevi.
Es pārstāju gulēt - man bija nepieciešams atrast izeju, cik ātri vien iespējams. Un es to atradu. Kapsulas, kas izšķīst kuņģī. Tās saturēja visas tās zālītes un citas sastāvdaļas, kuras man jau ieteica forumā. Ticiet man, esmu ķīmiķe, līdz ar to patiešām zinu, ka šo kapsulu sastāvā nav nekā toksiska vai nāvējoša. Tās sauc Detoxic , tās nemaksā praktiski neko. Tikai neskaties uz to, kas no tevis iznācis pēc Detoxic lietošanas tualetē. Vienkārši noskalo to un aizmirsti, it kā tas būtu bijis slikts sapnis.
Komentāri
Dace Bramane: Bijām aizbraukuši uz Tunisiju, un visa ģimene inficējāmies ar šiem 'viesiem'. Vispirms mūsu bērni, tad mans vīrs, un tad arī es.
Kad pārradāmies mājās, sākās īstas šausmas - caureja, aizcietējumi, slikta dūša. Devāmies uz klīniku, uz pārbaudēm, un manas aizdomas apstiprinājās - katrā no mums atrada helmintus. Es sāku meklēt ārstniecības metodes internetā un atradu pozitīvas atsauksmes par Detoxic. Aptiekās to nopirkt nevarēja, tā nu pasūtīju to no ražotāja mājaslapas .
Pēc 3 dienu ilgas kapsulu lietošanas visi simptomi pazuda, mēs vēlreiz pārbaudījāmies un guvām apstiprinājumu, ka esam izārstēti. Taču kursu pabeidzām tik un tā, piesardzība nenāk par ļaunu.
Izdzēru kursu, terapeits apstiprināja izveseļošanos. Es arī gribētu piebilst, ka līdzekļa sastāvs ir pilnībā dabīgs, tikai zālītes un nekādu ķimikāliju .